Avots: uzdevumi.lv
pirmdiena, 2016. gada 16. maijs
svētdiena, 2016. gada 24. aprīlis
Pareizrakstība - piemēri (alfabēta secībā)
Abonements
Aizkars
Albums
Alkohols
Aplaudēt
Atvilktne
Baterija
Bez maz vai
Birztala
Dzelzceļš
Dzelzsbetons
Ģerbonis
Istaba
Izkapts
Licence
Liktenis
Mikrofons
Miljons
Mobils
Oriģināls
Partizāns
Pašreiz
Patlaban
Priviliģēts
Propaganda
Pulkstenis
Starp citu
Tualete
Tūkstotis / Tūkstoš
"Dabisks" un "dabīgs" lietojums
Dabīgs
1. Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs; nemākslots, neviltots.
Dabisks
1. Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam).
// Tāds, ko cilvēka darbība nav izmainījusi.
Dabiskās robežas — pasaules daļu, valstu, apgabalu robežas, ko veido, piemēram, jūras, upes, kalni.
Dabiskā šķiedra — šķiedra, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
Dabiskās krāsvielas — krāsvielas, ko iegūst no augu valsts izejvielām.
2. Dabas likumiem atbilstošs; dabas likumu nosacīts.
Dabiskie zudumi — zudumi, kas rodas, uzglabājot lauksaimniecības ražojumus.
Dabiskā nāve — nāve no vecuma vai slimības (pretstatā, piemēram, nogalināšanai).
Dabiskā ēdināšana — zīdaiņa ēdināšana ar mātes pienu.
Dabiskā izlase biol. — viens no dzīvās dabas attīstības faktoriem — dzīves apstākļiem labāk piemēroto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un mazāk piemēroto indivīdu bojā eja.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums — iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskā kustība — iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
3. Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam); iedzimts.
Dabiskā imunitāte med. — iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
// Patiess, īsts; nemākslots.
4. Tāds, kas saskan ar lietu un parādību dabu, atbilst parastai, normālai notikumu attīstības gaitai; likumsakarīgs, normāls.
// Pareizs, pats par sevi saprotams; vienīgi pareizais.
Dabiskā grupa val. — fonoloģijā — fonēmu kopa, kuras pamatā ir raksturojums pēc vienas vai vairākām šķīrējpazīmēm.
Dabiskā valoda val. — ilgstošas dabiskas attīstības rezultātā izveidojusies valoda.
Avots: tezaurs.lv
1. Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs; nemākslots, neviltots.
Dabisks
1. Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam).
// Tāds, ko cilvēka darbība nav izmainījusi.
Dabiskās robežas — pasaules daļu, valstu, apgabalu robežas, ko veido, piemēram, jūras, upes, kalni.
Dabiskā šķiedra — šķiedra, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
Dabiskās krāsvielas — krāsvielas, ko iegūst no augu valsts izejvielām.
2. Dabas likumiem atbilstošs; dabas likumu nosacīts.
Dabiskie zudumi — zudumi, kas rodas, uzglabājot lauksaimniecības ražojumus.
Dabiskā nāve — nāve no vecuma vai slimības (pretstatā, piemēram, nogalināšanai).
Dabiskā ēdināšana — zīdaiņa ēdināšana ar mātes pienu.
Dabiskā izlase biol. — viens no dzīvās dabas attīstības faktoriem — dzīves apstākļiem labāk piemēroto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un mazāk piemēroto indivīdu bojā eja.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums — iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskā kustība — iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
3. Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam); iedzimts.
Dabiskā imunitāte med. — iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
// Patiess, īsts; nemākslots.
4. Tāds, kas saskan ar lietu un parādību dabu, atbilst parastai, normālai notikumu attīstības gaitai; likumsakarīgs, normāls.
// Pareizs, pats par sevi saprotams; vienīgi pareizais.
Dabiskā grupa val. — fonoloģijā — fonēmu kopa, kuras pamatā ir raksturojums pēc vienas vai vairākām šķīrējpazīmēm.
Dabiskā valoda val. — ilgstošas dabiskas attīstības rezultātā izveidojusies valoda.
Avots: tezaurs.lv
Abonēt:
Ziņas (Atom)