Avots: uzdevumi.lv
pirmdiena, 2016. gada 16. maijs
svētdiena, 2016. gada 24. aprīlis
Pareizrakstība - piemēri (alfabēta secībā)
Abonements
Aizkars
Albums
Alkohols
Aplaudēt
Atvilktne
Baterija
Bez maz vai
Birztala
Dzelzceļš
Dzelzsbetons
Ģerbonis
Istaba
Izkapts
Licence
Liktenis
Mikrofons
Miljons
Mobils
Oriģināls
Partizāns
Pašreiz
Patlaban
Priviliģēts
Propaganda
Pulkstenis
Starp citu
Tualete
Tūkstotis / Tūkstoš
"Dabisks" un "dabīgs" lietojums
Dabīgs
1. Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs; nemākslots, neviltots.
Dabisks
1. Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam).
// Tāds, ko cilvēka darbība nav izmainījusi.
Dabiskās robežas — pasaules daļu, valstu, apgabalu robežas, ko veido, piemēram, jūras, upes, kalni.
Dabiskā šķiedra — šķiedra, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
Dabiskās krāsvielas — krāsvielas, ko iegūst no augu valsts izejvielām.
2. Dabas likumiem atbilstošs; dabas likumu nosacīts.
Dabiskie zudumi — zudumi, kas rodas, uzglabājot lauksaimniecības ražojumus.
Dabiskā nāve — nāve no vecuma vai slimības (pretstatā, piemēram, nogalināšanai).
Dabiskā ēdināšana — zīdaiņa ēdināšana ar mātes pienu.
Dabiskā izlase biol. — viens no dzīvās dabas attīstības faktoriem — dzīves apstākļiem labāk piemēroto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un mazāk piemēroto indivīdu bojā eja.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums — iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskā kustība — iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
3. Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam); iedzimts.
Dabiskā imunitāte med. — iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
// Patiess, īsts; nemākslots.
4. Tāds, kas saskan ar lietu un parādību dabu, atbilst parastai, normālai notikumu attīstības gaitai; likumsakarīgs, normāls.
// Pareizs, pats par sevi saprotams; vienīgi pareizais.
Dabiskā grupa val. — fonoloģijā — fonēmu kopa, kuras pamatā ir raksturojums pēc vienas vai vairākām šķīrējpazīmēm.
Dabiskā valoda val. — ilgstošas dabiskas attīstības rezultātā izveidojusies valoda.
Avots: tezaurs.lv
1. Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs; nemākslots, neviltots.
Dabisks
1. Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam).
// Tāds, ko cilvēka darbība nav izmainījusi.
Dabiskās robežas — pasaules daļu, valstu, apgabalu robežas, ko veido, piemēram, jūras, upes, kalni.
Dabiskā šķiedra — šķiedra, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
Dabiskās krāsvielas — krāsvielas, ko iegūst no augu valsts izejvielām.
2. Dabas likumiem atbilstošs; dabas likumu nosacīts.
Dabiskie zudumi — zudumi, kas rodas, uzglabājot lauksaimniecības ražojumus.
Dabiskā nāve — nāve no vecuma vai slimības (pretstatā, piemēram, nogalināšanai).
Dabiskā ēdināšana — zīdaiņa ēdināšana ar mātes pienu.
Dabiskā izlase biol. — viens no dzīvās dabas attīstības faktoriem — dzīves apstākļiem labāk piemēroto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un mazāk piemēroto indivīdu bojā eja.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums — iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskā kustība — iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
3. Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam); iedzimts.
Dabiskā imunitāte med. — iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
// Patiess, īsts; nemākslots.
4. Tāds, kas saskan ar lietu un parādību dabu, atbilst parastai, normālai notikumu attīstības gaitai; likumsakarīgs, normāls.
// Pareizs, pats par sevi saprotams; vienīgi pareizais.
Dabiskā grupa val. — fonoloģijā — fonēmu kopa, kuras pamatā ir raksturojums pēc vienas vai vairākām šķīrējpazīmēm.
Dabiskā valoda val. — ilgstošas dabiskas attīstības rezultātā izveidojusies valoda.
Avots: tezaurs.lv
"Citāds" un "savāds" lietojums
Citāds
1. Tāds, kas atšķiras no iepriekš minētā, noteiktā, zināmā; ne tāds; atšķirīgs.
Savāds
1. Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.); dīvains.
Avots: tezaurs.lv
1. Tāds, kas atšķiras no iepriekš minētā, noteiktā, zināmā; ne tāds; atšķirīgs.
Savāds
1. Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.); dīvains.
Avots: tezaurs.lv
Divdabju pareizrakstība
|
pag.
|
-dams
|
-ts
|
|
s
|
s
|
s
|
|
z
|
z
|
z
|
|
t
|
z
|
s
|
|
d
|
"Jutīgs" un "jūtīgs" lietojums
Jutīgs
1. Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
2. Tāds, kas uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu).
Piemēri:
Jutīgs nervs, jutīga mēle.
Jūtīgs
1. Tāds, kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
Piemēri:
Jūtīga sieviete, jūtīga dvēsele.
Avots:
tezaurs.lv
1. Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
2. Tāds, kas uztver ļoti niecīgu iedarbību un reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu).
Piemēri:
Jutīgs nervs, jutīga mēle.
Jūtīgs
1. Tāds, kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
Piemēri:
Jūtīga sieviete, jūtīga dvēsele.
Avots:
tezaurs.lv
"Vienreizīgs" un "vienreizējs" lietojums
Vienreizējs
1. Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi, vienā reize; tāds, kas attiecināts uz vienu reizi, arī tāds, kas noderīgs vienai reizei.
Piemēram.
Vienreizējās lietošanas trauki.
Vienreizīgs
1. Tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības; tāds, kam nav līdzīgu.
Piemēram.
Vienreizīgs saulriets.
No mana vecā bloga: http://latvieschuvaloda.blogspot.com/2014/12/vienreizigs-un-vienreizejs.html
"Efektīgs" un "efektīvs" lietojums
Efektīvs ir kaut kas iedarbīgs.
Piemēram.
Efektīva matu maska.
Efektīvs līdzeklis.
Efektīgs ir kaut kas iespaidīgs, kaut kas, kas piesaista uzmanību.
Piemēram.
Efektīga kleita.
Efektīgs priekšnesums.
Efektīva matu maska.
Efektīvs līdzeklis.
Efektīgs ir kaut kas iespaidīgs, kaut kas, kas piesaista uzmanību.
Piemēram.
Efektīga kleita.
Efektīgs priekšnesums.
No mana vecā bloga: http://latvieschuvaloda.blogspot.com/2014/12/efektigs-un-efektivs.html
"Papriekš" un "pa priekšu" lietojums
Papriekš ir apstākļa vārds, kas rakstāms kopā. Papriekš tiek lietots laika nozīmē (vispirms).
Piemēram.
Papriekš jāpaveic iesāktie darbi, tad var doties atvaļinājumā. (Vispirms ir jāpaveic iesāktie darbi, tad var doties ceļojumā.)
Pa priekšu ir vārdu savienojums, kas nav apstākļa vārds. Pa priekšu tiek lietots vietas nozīmē.
Piemēram.
Pa priekšu Jānim gāja Pēteris.
No mana vecā bloga: http://latvieschuvaloda.blogspot.com/2014/12/paprieks-apstakla-vards-kas-rakstams.html
"Neparko" un "ne par ko" lietojums
Neparko ir apstākļa vārds,kas rakstāms kopā. "Neparko" var lietot arī kā nekādā gadījumā.
Piemēram.
Es neparko neēdīšu griķus. (Es nekādā gadījumā neēdīšu griķus.)
Ne par ko ir vārdu savienojums, kas nav apstākļa vārds. To lieto vārdu savienojuma "par ko"noliegumā.
Piemēram.
Daudz runāja, bet ne par ko īpašu.
No mana vecā bloga: http://latvieschuvaloda.blogspot.com/2014/12/neparko-un-ne-par-ko-preciza.html
Vārdu „papildu” un „papildus” lietojums
Vārds "papildu" tiek lietots kā apzīmētājs, to lieto tikai ar lietvārdiem.
(Papildu + lietvārds)
Piemēram.
Papildu darbs.
Papildu informācija.
Vārds "papildus" ir apstākļa vārds, kas parasti teikumā paskaidro darbības vārdu.
(Papildus + darbības vārds)
Piemēram.
Jāmācās papildus.
Papildus piešķirt.
Lai vieglāk atcerētos atšķirību starp vārdiem "papildu" un "papildus", atliek iegaumēt teikumu: "Papildus darīt papildu darbu."
No mana vecā bloga: http://latvieschuvaloda.blogspot.com/2014/12/vardu-papildu-un-papildus-lietojums.html
Apstākļa vārdu pareizrakstība
1. Kopā rakstāmie apstākļa vārdi
Kopā rakstās tie apstākļa vārdi, kas sākas ar jeb-, ne-, pa-, ik-, pat- vai beidzas ar –pat
Jebkad
Jebkur
|
Nekur
Nekad
|
Pavisam
Papilnam
|
Ikreiz
Arvien
|
Patlaban
|
Turpat
Tāpat
|
2. Šķirti rakstāmie apstākļa vārdi
Šķirti raksta tos apstākļa vārdus, kuriem vārdu savienojuma pirmajā daļā ir kaut, diezin, diez, nezin, nez
Kaut kad
Kaut kā
Kaut kur
|
Diezin kad
Diezin kā
Diezin kur
|
Diez kad
Diez kā
Diez kur
|
Nezin kad
Nezin kā
Nezin kur
|
Nez kad
Nez kā
Nez kur
|
Lai vieglāk atcerētos, ka "kaut kad", "kaut kā", utt. jāraksta šķirti, var iegaumēt teikumu:
"Neiesim kauties, dzīvosim šķirti." (Neiesim kauties, dzīvosim šķirti.)
3. Garie patskaņi jāraksta vārdos:
tūliņ, tūlīt, kāpēc, tāpēc, vēl.
tūliņ, tūlīt, kāpēc, tāpēc, vēl.
4. Divi vienādi līdzskaņu burti rakstāmi līdzās salikteņos:
cikkārt, tikko, katrreiz, otrreiz.
cikkārt, tikko, katrreiz, otrreiz.
5. Apstākļa vārds pašreiz
Vārds pašreiz radies no vārdu savienojuma (šo)pašu reiz(i). Nepareizi ir lietotpatreiz.
Vārds pašreiz radies no vārdu savienojuma (šo)pašu reiz(i). Nepareizi ir lietot
6. Apstākļa vārdi, aiz kuriem lietvārds var tikt lietots ģenitīvā
Apstākļa vārdi cik, tik, daudz, vairāk, maz, mazāk var būt saistīti ar lietvārdiem.
Aiz šiem apstākļa vārdiem lietvārdi lietojami ģenitīvā.
Apstākļa vārdi cik, tik, daudz, vairāk, maz, mazāk var būt saistīti ar lietvārdiem.
Aiz šiem apstākļa vārdiem lietvārdi lietojami ģenitīvā.
No mana vecā bloga: http://latvieschuvaloda.blogspot.com/2014/12/apstakla-vardu-pareizrakstiba.html
Iespraudumi
Iespraudumus no pārējā teikuma parasti atdala ar komatiem, bet var atdalīt arī ar domuzīmēm, ja vēlas tos īpaši izcelt.
Piemēram.
Laime – pēc rakstnieka J.Jaunsudrabiņa teiktā – ir cilvēka dzīves un cenšanās kalngals.
Ar komatiem atdala šādus vārdus un vārdu grupas:
Manuprāt
Tavuprāt
Pēc manām domām
Pēc preses ziņām
Man liekas
Man šķiet
Piemēram
|
Bez šaubām
Starp citu
Protams
Par laimi
Tavu laimi
Iespējams
Cerams
|
Cik zināms
Kā zināms
Kā redzams
Kā par nelaimi
Kā par brīnumu
Galu galā
Goda vārds
|
No vienas puses
No otras puses
Pirmkārt
Otrkārt
Vārdu sakot
Taisnību sakot
|
Iespraudumi (paskaidrojošās vārdu grupas) ar ievadītājvārdu
Paskaidrojošās vārdu grupas no pārējās teikuma daļas
- parasti atdala ar komatiem;
- atdala ar domuzīmēm, ja grib izcelt;
- atdala ar iekavām, ja paskaidrojums ir maznozīmīgs.
No paskaidrojošās vārdu grupas
|
nav atdalāmi šādi ievadītājvārdi:
| |||
ar komatu vai īpaša izcēluma gadījumā ar domuzīmi vai kolu atdalāmi šādi ievadītājvārdi (iespraudumi):
| ||||
galvenokārt
īpaši it īpaši sevišķi it (jo) sevišķi tā sauktais (saucamais) to skaitā to starpā parasti patiesībā |
arī
pat biežāk retāk mazāk vairāk visvairāk vismaz laikam tostarp | |||
piemēram
proti tas ir respektīvi citiem vārdiem pirmkārt otrkārt jāsaka |
īsāk
konkrētāk pareizāk precīzāk var teikt var sacīt vārdu sakot | |||
- Var būt arī iespraustas teikuma daļas, piemēram:
kaut kas neticams, ja atmiņa neviļ, tas nevar būt, tas ir sen zinām, tas bija jau agrāk teikts, kā ļaudis runā, velns viņu zina utt. - Vārdus šķiet, ceru, domāju, redzi, zini, stāsta, saka, tiesa teikumā var lietot kā teikuma locekļus vai kā iespraudumus.
No mana vecā bloga: http://latvieschuvaloda.blogspot.com/2014/12/iespraudumi.html
Pārskats par pieturzīmju lietojumu vienkāršā teikumā
Ar pieturzīmēm jāatdala
|
Piemēri
|
Vienlīdzīgi teikuma locekļi
|
Madaras, kumelītes, pelašķi – visas puķes var pīt Jāņu vainagā.
|
Atkārtotie vārdi
|
Pinu, pinu vainadziņu.
Lēni jo lēni plūst upe.
|
Savrupināti apzīmētāji vai savrupināta
apzīmētāju grupa
|
Pie apvāršņa paceļas saule – spoža un karsta.
Pie apvāršņa paceļas saule – tik ļoti spoža un karsta.
|
Savrupināts pielikums vai pielikuma
grupa
|
Ezis, gudrinieks, savāca savā paslēptuvē veselu kaudzi sausu lapu.
Suni, savu mīluli, viņa atgrūda.
|
Savrupināts teikuma priekšmets
|
Ūdens – tā ir dzīvība.
|
Savrupināts papildinātājs
|
Raini - to es esmu daudz lasījusi.
Dullie – tiem pieder viss.
|
Savrupināts apstāklis vai apstākļu
grupa
|
Jūrā, iepretim upes grīvai, labi ķērās taimiņi.
Ceturtdien, rīt, ir ķīmijas olimpiāde.
Puisis cītīgi tuvojās mērķim - solīti pa solītim.
Vakar, saulrieta laikā, pie debesīm varēja manīt zvaigznes.
|
Divdabja teiciens
|
Skolotāja ienāca klasē, teikdama: „Rīt būs kontroldarbs.”
Meitene gāja pa ceļu, domādama savu domu.
|
Uzruna
|
"Labrīt, vecmāmiņ!" Sarkangalvīte teica un nāca iekšā.
"Labrīt, meitiņ!" vilks atteica vecmāmiņas balsī un vaidēja. |
Uzrunas grupa
|
Mīļais draugs, paliec sveiks!
|
Izsauksmes vārds
|
Ak, cik skaisti!
O, tu lieliski izskaties!
|
Partikulas
„Jā!” „Nē!” „Lūdzu!” |
Jā, man patīk zīmēt!
Nē, šis mētelis nav mans!
Lūdzu, piezvani man!
|
Iespraudums
|
Pēc manām domām, tā ir lieliskākā ideja, kādu man jebkad gadījies
dzirdēt.
Mūsu mežā aug dažādas sēnes, piemēram, bērzlapes, gailenes, baravikas un
bekas.
Man patīk pavasara puķes, konkrētāk narcises un frēzijas.
|
Iestarpinājums
|
Mans mīļākais daiļdarbu autors ir Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns).
|
No mana vecā bloga: http://latvieschuvaloda.blogspot.com/2014/12/parskats-par-pieturzimju-lietojumu.html
Abonēt:
Ziņas (Atom)